Es redzēju sapnī, kā Zālamans
Liek roku uz pleca man:
Savs laiks tev vēl jāizkaļ, pasteidzies
Jo neesi tu jauns un skaists.
O, vareni, vareni, Zālaman
Šie vārdi kā sudrabs skan
Bet es no tiem izkalšu pakavus
Savam jaunības kumeļam
Kaut arī tu teici, nav laika vairs daudz
Man nav ko nožēlot, Zālaman
Par mani lai draugiem atmiņas zūd
Ka tik tas kumeļš nepaklūp
Lai tik tas melnis ar trakajām krēpēm
Pēc manis vēl dzirkstis šķiļ
Un kad no dzelžiem viņš būs reiz brīvs
Būšu es atkal dzīvs