Es esmu mazliet donkihots
par lepnu sev, lai atzītos
ar ceļu nepietiek, lai zinātu kur iet
un vienmēr kādam kaut kur sāp
un mājās kāds var nepārnākt
tāpat
Es esmu mazliet donžuāns
uz pieres rakstīts "pašapmāns"
man būs ko nožēlot, jo sirds var nepiedot
un ķeriet zvaigznes pirms tās kāds
ar varu sabērs kabatās
tik daudz
Mēs varam paslēpties tur,
lai vējš mūs tur, uz savām rokām
varbūt mums lemts būt tur
Es esmu mazliet apmānīts
no ziemas miega iztramdīts
kâ lācis nesaprot
kāpēc mus jāpierod
pie tā ka vienmēr kaut kur kāds
par spīti zinās pareizāk
kâ būt
Es esmu mazliet paslēpies aiz sirds
man bail ir atklāties
tu saki nebrīnies, ja bailes nepāriet
bet kâ lai zin, vai debesīs būs vieta man
pat tad ja līs un līs
Mēs varam paslēpties tur,
lai vējš mūs tur, uz savām rokām
varbūt mums lemts būt tur
Bailes kâ rīts
paņems mūs līdz
pārlieku tīrs
nakts vairs mūs nepazīs
Mēs varam paslēpties tur,
lai vējš mūs tur, uz savām rokām
varbūt mums lemts būt tur