Būt reizē no sniega un no uguns
Nezināt ko izvēlēties no diviem
Visi šie stāsti, kas man izstāstīti
Šie, kam vajag ticēt, šie, ko vajag aizmirst
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
No šiem gadiem mana vulkāna piekājē
Līdz starpbrīžiem, kas lija visu laiku
Kad man saka, ka viss mainīsies
Starp divām pasaulēm es esmu paslēpusies
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
Tas ir ar mīlestību, ar ko var sevi atbalstīt
Dienu pēc dienas es tik daudz gribu dot
Visu šo mīlestību, bez kuŗas es varu nonīkt
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
Neciešama savos skaļos izvirdumos
Vairāk nekâ apbrīnojam, kad runāju pavisam klusu
Lai dzīvotu, nevajag vairs izvēlēties
Es to esmu sapratusi, bet es nezinu kâ to teikt
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
Tas ir ar mīlestību, ar ko var sevi atbalstīt
Dienu pēc dienas es tik daudz gribu dot
Visu šo mīlestību, bez kuŗas es varu nonīkt
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
Vai tikai es to esmu pelnījusi?
Visu šo mīlestību, ko es nekad nepazīšu
Visu šo mīlestību, bez kuŗas es varu nonīkt
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt
Man gribas par to smieties
Man gribas par to raudāt