Nekad neuzskatīju mīlestību par trauslu
Vienmēr devu visu
Visu sevi līdz galam, sūtu tev šos dažus vārdus...
Esmu tā, kas apmaldījās uz tavas ādas
Kad mēs slēpāmies aiz laivas
Lai izģērbtos kaili
Dažreiz ir tâ, ka cilvēki paiet gaŗām
[Bet] dzīve turpinās
Mēs vienmēr nesaprotam paši sevi
Un kādreiz mēs mīlam
(piedziedājums:)
O, nē, nē, nē
Mēs nebūt neaizmirstam tâ
Tu nezini
Bet es glabāju sevī daļu no tevis
O, nē, nē, nē
Mēs nebūt neaizmirstam tâ
Tas ir mūsu mīlestības stāsts
Es gribētu to nodzīvot vēlreiz
Ōkeana viļņu priekšā
Tu man pastiepi roku
Lai aizvestu mani lēnām
Līdz rītausmai
Es vienmēr tuvojos tev
Kâ zvaigzne, kas dejo
Un debesis izpleta savus spārnus
Lai nolaupītu manu nevainību
Dažreiz ir tâ, ka cilvēki paiet gaŗām
Skatieni, ko mēs glabājam sevī *
Smiekli, ko mēs neaizmirstām *
Jo kādreiz mēs mīlam *
(piedziedājums)
Dažreiz ir tâ, ka cilvēki paiet gaŗām
[Bet] dzīve turpinās **
Mēs vienmēr nesaprotam paši sevi
Un kādreiz mēs mīlam
(piedziedājums)