Bilde, datums
Neticami
Tomēr tas bija vakar, melotu mana atmiņa
Un šīs bērnu sejas, un manējā šai spogulī
Ak, tas nav domāts, lai sūdzētos,
Jums no tā nemaz nav jābaidās
Dzīve mani tâ lutinājusi, man drīzāk grūti no tās atslēgties
Ak, mans Dievs, esmu guvusi savu daļu
Un pat vairāk tik daudzās jomās
Bet kad mēs dzīvojam pārāk skaisti, pārāk stipri,
Mēs aizmirstam laiku, kas paiet
Gluži kâ apmaldīties
Pārāk plašas telpas vidū
Tik tikko pieraduši un jau ir jāiet prom
Ak, ja es varētu
Vēl vienu vakaru, vēl vienu stundu
Vēl vienu laimes asaru
Vienu uzmanību, tādu kâ ziedu
Vienu elpu, vienu kļūdu
Mazliet no mums, gandrīz nekā
Lai vēlreiz visu pateiktu viens otram vai paklusētu
Saskatoties, vienkārši vienu saskarsmi
Vēl mazliet, pat ja ir par vēlu
Es nekad neko neprasīju, tā nav jūra, ko izdzert
Lūk, mūžības mērogā tas pat nebūs pamanāms
Tas paliks starp mums, ak, kaut vai nelielu aizkavēšanos
Ir tik daudz to, kas nosit laiku
Tik daudz to, kas to zaudē vai iznieko
Tik daudz to, kas sev melo, gudrojot sapņus
Svētlaimes brīžos
Ak, es atdotu savu vietu paradīzē
Ja mani aizmirstu uz Zemes
Vēl vakar
Vēl vienu vakaru, vēl vienu stundu
Vēl vienu laimes asaru
Vienu uzmanību, tādu kâ ziedu
Vienu elpu, vienu kļūdu
Mazliet no mums, gandrīz nekā
Lai vēlreiz visu pateiktu viens otram vai paklusētu
Saskatoties, vienkārši vienu saskarsmi
Vēl mazliet, es zinu, tas ir par vēlu
Tas nav daudz, tikai vienu mirkli
Lai laiks un pulkstenis atpūstos
Un glāstīt, tikai vienu skūpstu, vienu skūpstu
Vēl vienu vakaru, vēl vienu stundu
Mazliet no mums, gandrīz nekā
Vienu vakaru
Vēl vienu vakaru
Vēl vienu stundu
Mazliet no mums
Gandrīz nekā
Vienu vakaru