Dzeloņdrātis dragā manu sirdi,
Mīnu lauki manus prātus jauc.
Mīlas frontē man vairs laimes nava,
Eju tur, kur nāve dej un smej.
Nāves acīs raugos es un smaidu,
Tomēr tevi aizmirst nespēju –
Tavas acis, tavas maigās lūpas
Karstas cīņas brīžos prātā nāk.
Šeit laime kaut drausma,
Bet tomēr – bez viltus.
Iet cīņā ar draugiem
Ir vairāk ko vērts.
Caur granātu bedrēm,
Caur ložbeŗu šaltīm,
Caur mīnētiem laukiem
Uz priekšu mans ceļš.
Es ticēju mīlai, es ticēju laimei,
Bet tomēr es vīlos, nav laimes man še.
Kâ burvīga teika man pasaule šķitīs,
Kad mūžīgā mierā sirds dusēt reiz ies.
Dzeloņdrātis dragā manu sirdi,
Mīnu lauki manus prātus jauc.
Mīlas frontē man vairs laimes nava,
Eju tur, kur nāve dej un smej.