[Piedziedājums:]
Gatavojies, puisīt,
Tas būs ilgs ceļojums
Un pat ja no tā neviens neatgriežas dzīvs
Vajag soļot taisni uz priekšu
Kad viņš bija tik vien liels kâ trīs āboli*
Un kad viņš bija pavisam mazs bērniņš
Viņu izdzina no šūpuļa
Uzliekot sainīti uz muguras
Bez jebkādas pieredzes
Viņš spēra kāju savā dzīvē
Tik tikko ieradies
Un jau tev ir jāsaskaŗas ar savu likteni
Vispirms jāšķērso šī upe
Kas ir bērnība ar visiem pārbaudījumiem
Tur, kur pat paša ģimene
Apdraud viņu nogremdēt torpedējot
Tad jau būs zināms, vai viņa korpuss
Un viņa kuģis šķērsos laiku
Vai arī viņš smagi airēs
Savā laiviņā ar plaisām
[Piedziedājums]
Tad nāk šī obligāta pāreja
Caur šo dažreiz nemierīgu mežu
Kur papildus sava ceļa meklējumiem
Viņš bieži pazūd savās paša dzīlēs
Un tikai izejot no šīs alejas
Viņš varēs iet pa bruģētiem ceļiem
Vai apmierināties ar kādu pagaidu taku
Ārpus izstaigātiem ceļiem
[Piedziedājums]
Beidzot nāk naidīgs kalns
Un viņa kāpiens pa tūkstoš briesmām
Kur uzvaras ir triumfālas
Bet kritumi bieži vien brutāli
Vien daži uzkāpj līdz augšai
Un uzliek savu karogu
Vairākums apstājas pusceļā
Un atsakās no virsotnēm
[Piedziedājums]
Kad nāk vērtējums laiks
Svarīgi būs, ka esi apmierināts
Jo mēs darām to, ko varam savā dzīvē
Viss ir atkarīgs no tā, kādi ir līdzekļi
Mēs visi gribētu būt noteicēji
Bet piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu
Kaut esi mazs vai liels
Vajag būt stipram, lai šķērsotu laiku
Veiksmi!