Uz proscēnija maliņas tauriņu ēnā
Divu čellu stīgas, silda dienā drēgnā
Gaismas kūļa puteklis katarsē kvēlā
Pa apziņu klaiņo dzēšlapā vēlā
Tuvu sirdij, bet tālu no Rīgas
Aizkrampējušās aiznākamības,
Iekšpus gaidošas, bet atturīgas,
Satikās divas vientulības,
Satikās divas vientulības,
Divas vientulības
Dienas nakts sakari saullēktā puslēkā, mīļākie maiņas
apavi, mīļākie pieņemas spēkā
Ilgi tur nav neviena, neviena nav tauriņu ēnā,
Piepušķot vēsturi nepiedienas manā tēva sētā
Tuvu sirdij, bet tālu no Rīgas
aizkrampējušās aiznākamības,
iekšpus gaidošas, bet atturīgas,
Satikās divas vientulības,
Satikās divas vientulības,
Divas vientulības
Publikas nesēju sinteksta slānis
Koniski izmesta .. slānis
Apjucis autors no skatuves sānis
Pajūk cilvēkos neaicināts
Pajūk cilvēkos neaicināts
Tuvu sirdij, bet tālu no Rīgas
Aizkavējušās aiznākamības,
iekšpus gaidošas, bet atturīgas,
Satikās divas vientulības,
Satikās divas vientulības,
Divas vientulības