Lūk, cik daudz dienu, lūk, cik daudz nakšu
Lūk, cik daudz laika ir pagājis, kopš tu esi aizgājis
Tu man esi teicis: “Šoreiz, tas ir pēdējais ceļojums
Mūsu plosītajām sirdīm, tā ir pēdējā krize
Pavasarī, tu redzēsi, es atgriezīšos
Pavasaris ir skaists, lai runātu par mīlestību
Mēs iesim kopā skatīties ziedošus dārzus
Un klaiņosim Parīzes ielās!”
Saki, kad tu atgriezīsies?
Saki, vai tu zini vismaz
Ka visu šo laiku, kas paiet,
Nevarēs atgūt?
Ka visu šo zaudēto laiku
Nevarēs atgūt vairs!
Pavasaris jau sen ir pagājis
Čab kritušās lapas, deg ugunskuri
Parīze ir tik skaista šī rudens beigās
Pēkšņi es ļaujos, es sapņoju, es trīcu
Es gāzelējos, es šūpojos, un kâ piedziedājums
Es eju, es nāku, es virzos, es griežos, es velkos
Tavs tēls mani vājā, es ar tevi runāju pavisam klusu
Un man ir mīlas sāpes, un es ilgojos pēc tevis
Saki, kad tu atgriezīsies?
Saki, vai tu zini vismaz
Ka visu šo laiku, kas paiet,
Nevarēs atgūt?
Ka visu šo zaudēto laiku
Nevarēs atgūt vairs!
Es joprojām tevi mīlu, es tevi mīlēšu vienmēr
Es mīlu tikai tevi, es tevi mīlu lielā mīlā
Ja tu nesaproti, ka tev ir jāatgriežas
Man paliks par mums abiem skaistākās atmiņas
Es atsākšu ceļu, pasaule mani sajūsmina
Es došos sasildīties citā saulē
Es neesmu no tām, kas mirst no skumjām
Man nepiemīt jūrnieku sievu tikums
Saki, kad tu atgriezīsies?
Saki, vai tu zini vismaz
Ka visu šo laiku, kas paiet,
Nevarēs atgūt?
Ka visu šo zaudēto laiku
Nevarēs atgūt vairs!