Kâ debesis ziemā
Savām skaidrām naktīm ļaujas
Kâ spēcīgs pērkons
Mirst tiklīdz tas nogrand
Kâ tīrs strauts
Atklājas jūrai un tad saplūst
Kâ miesas gabaliņš
Padara mūs par vīriešiem
Kad divi viņi pieskaŗas viens otram
Visas mūsu jūtas atceras
Ka skūpstu rada divas būtnes
Divas saistītas dvēseles, praktiski mūžīgas
Kad divas viņas pieskaŗas viena otrai
Viss mūsos mostas*
Atklājot, ka mīlestība
Šoreiz izpaužas pavisam citādi
Kâ nešķiŗamas
Ir saknes un milzīgi koki
Stipri vēji un vētras
Smejoties spītē
Karavānas iet
Rej suņi pārguruši
Atklāt noslēpumus
Un naids aiziet
Kad divi viņi pieskaŗas viens otram
Visas mūsu jūtas atceras
Ka skūpstu rada divas būtnes
Divas saistītas dvēseles, praktiski mūžīgas
Kad divas viņas pieskaŗas viena otrai
Viss mūsos mostas*
Atklājot, ka mīlestība
Šoreiz izpaužas pavisam citādi
Kad divas viņas pieskaŗas viena otrai
Viss mūsos mostas*
Atklājot, ka mīlestība
Šoreiz izpaužas pavisam citādi
Dvīņu dvēseles ir nemirstīgas
Tālu ārpus viņiem vai viņām