Tik dīvaina, dīvaina vasara
Ar sarkaniem magoņu sārtiem
Tik dīvaini krīt tavas asaras
Uz vakara zilajiem vārtiem
Es nezinu, ko lai tev pasaka
Par ilgu mēs vientuļi bijām
Dzeļ vārdi vēl rīklē kâ asaka
Un lietutiņš dvēseles sijā
2x
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Šo zemi ir skārusi jau
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Tai beigu un sākuma nav
Brien pļāvēji pelēkā atmatā
Un griežas uz riņķi kâ dejā
Līdz zeme tos iesūc kâ atvarā
Un aiznes līdz upītei lejā
Es nezinu, ko lai tev pasaka
Nav vārdiem šai ainavā vietas
Tik dīvaini krīt tavas asaras
Un notiekas dīvainas lietas
2x
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Šo zemi ir skārusi jau
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Tai beigu un sākuma nav
Tik dīvaina, dīvaina vasara
Šo zemi ir skārusi jau
Tik dīvaini krīt tavas asaras
Kam beigu un sākuma nav