Cuore e vento [Latvian translation]

Pat mēness padodas skaistumam

Jūra ir viņas skaistas bruņas

Viņa (Sardīnija) glabā savu vēsturi zemē

Viņa dejo tikai ar to, kas viņu mīl

Kalni, kas satiek jūru,

ziedošas mirtes smarža

Man nebūtu ne sirds, ne vēja

bez viņas mīlestības un maiguma

Ne visi zina, ka zvaigznes mirdz

visiem, bet tās nemirdz man,

jo pat debesis ir sapratušas pēkšņi,

ka nevaru neko iesākt, ja

neredzu gaismu, ja neesmu ar tevi

Vairāk nekâ vasarā un ziemā,

tu man labāk patīc rudens tērpā

Un ja es domātu kâ mana sieva,

es gribētu, lai tu vienmēr būtu pavasarī

Kalni, kas satiek jūru,

ziedošas mirtes smarža

Man nebūtu ne sirds, ne vēja,

ja negulētu viņas apskāvienos

Neviens nezina, ka viņas migla dejo

ar katru dvēseli, izņemot manējo,

jo pat debesis ir sapratušas pēkšņi,

ka nevaru neko iesākt, ja

neredzu gaismu, ja neesmu ar tevi

Divas acis kâ mirdzoši dunči,

tavi, skatās uz mani un mums

Apstulbuši bērni, tu un es

Neredzu gaismu, ja neesmu ar tevi