Atveda meitiņa puisīti mājās,
Pamīlinājās, pačubinājās,
Šis viņai bučiņu, šī viņam buču,
Nolikās gultiņā abi uz čuču.
Vecīši brīnījās, kâ nu tâ varot?
Meitiņa atcirta: Visas tâ darot!
Esot pat opera "Così fan tutte".
Vecīšiem, protams, aizvērās mute.
Agrāk to joku gan savādāk sauca,
Pirms tās "fan tuttes" laulāties brauca.
Tagad, kad džinsos dibenus spīlē,
Savādāk runā, savādāk mīlē.
Te kādu dienu sauc večiņa veci:
Laikam jau bēdīgāk būšot ar preci:
Meitiņa viena stenot un pūšot,
"Così" ir projām, "fan tutte" drīz būšot.