Es dzīvoju viens ar māti
Pavisam vecā dzīvoklītī
Sarasata ielā
Kompanijai es turu
Bruņurupuci, divus kanārijputniņus
Un kaķi
Lai ļautu mātei atpūsties
Ļoti bieži es eju tirgū
Un gatavoju virtuvē
Es kārtoju, es mazgāju, es tīru
Reizēm es stepēju
Ar šujmašīnu
Darbs mani nebiedē
Esmu mazliet dekorātors
Mazliet stilists
Bet mans īstais darbs ir naktī
Ko veicu pārģērbies par sievieti:
Esmu mākslinieks
Man ir ļoti īpaša izrāde
Kas beidzas izģērbjoties pilnīgi kailam
Pēc striptīza
Un zālē es redzu
Tēviņus, kas netic savām acīm.
Es esmu vīrietis, o!
Kâ viņi saka
Ap trijiem naktī
Mēs ieturam maltīti
Ar visu dzimumu draugiem
Kādā bārā
Un tur mēs sirdij dodam prieku
Bez kompleksiem
Mēs klāstam patiesību
Par cilvēkiem, kuŗus nīstam
Mēs viņus izsmejam
Bet darām to ar humoru
Kas ieģērbts kalambūros
Diezgan skābos
Mēs satiekam kavētājus
Kas lai izbrīnītu blakussēdētājus
Staigā un līkumo
Mērkaķojas, tēlojot mūs
Un sevi padara, nabaga muļķi,
Par smieklīgiem
Žestikulē un runā skaļi
Tēlo dīvas un tenorus
Muļķības
Mani dzēlības un rupji jociņi
Neiespaido, jo tie ir patiesi.
Es esmu vīrietis, o!
Kâ viņi saka
Laikā, kad dzimst jauna diena
Es atgriežos, lai atkal atrastu
Vientulību
Es noņemu skropstas un parūku
Kâ nabaga nelaimīgais klauns
Kas noguris
Es apguļos, bet neaizmiegu
Es domāju par savām mīlestībām
Tik smieklīgām
Par šo puisi, skaistu kâ Dievs
Kas, neko neizdarot, ir aizdedzinājis uguni
Manās atmiņās
Mana mute nekas neuzdrīkstēsies
Viņam atzīt manu maigo noslēpumu
Manu maigo drāmu
Jo visu manu mocību objekts
Lielāko daļu sava laika pavada
Gultā ar sievietēm
Patiesībā, nevienam nav tiesību
Mani nosodīt vai tiesāt
Un es precīzēju
Ka tā ir daba, kas
Viena atbildīga, ka
Es esmu vīrietis, o!
Kâ viņi saka