Lūk es kritu, lejā, lejā, lejā
šajā tumšajā un vientuļajā caurumā.
Tur vairs nebija neviena, kam es rūpētu
un man vajag veidu, lai uzrāptos un pieķertos pie malas
Tu sēdēji tur un turēji virvi
Un mēs celsimies augšā, augšā, augšā
Bet es lidošu nedaudz augstāk
Mēs pacelsimies mākoņos kur skats ir nedaudz jaukāks
Šeit augšā mana dārgā
Tas nebūs ilgi vairs, tas nebūs tik ilgi vairs
Kad es nokļūšu atpakaļ uz zemes
Tad es nekad neiegūšu iespēju
būt gatavs dzīvot un tas tiku man izrauts no rokām
Varbūt kādreiz mēs dosimies nelielā izbraucienā
Mēs pacelsimies augšā, augšā, augšā un viss būs labi
Un mēs celsimies augšā, augšā, augšā
Bet es lidošu nedaudz augstāk
Mēs pacelsimies mākoņos kur skats ir nedaudz jaukāks
Šeit augšā mana dārgā
Tas nebūs ilgi vairs, tas nebūs tik ilgi vairs
Ja vien man būtu nedaudz vairāk laika
Ja vien man būtu nedaudz vairāk laika
Mēs varētu celties augšā, augšā, augšā
Un doties tajā izbraucienā
Un sēdēt tur sadevušies rokās
Un viss būtu kārtībā
Un varbūt kādu dienu es redzēšu Tevi atkal
Mēs lidinātos mākoņos un mēs neredzētu beigas
Un mēs celsimies augšā, augšā, augšā
Bet es lidošu nedaudz augstāk
Mēs pacelsimies mākoņos kur skats ir nedaudz jaukāks
Šeit augšā mana dārgā
Tas nebūs ilgi vairs, tas nebūs tik ilgi vairs