Ai, tēvu zeme stūŗu stūŗiem,
Cik tuvs un pazīstams it viss:
Gan Kolkas raga vēji sūrie,
Gan leišu males debesis.
Visapkārt zeme zied
Kâ zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Kurzeme
Kâ cielaviņa pretī skrien.
Kâ mātei sejā visā raugos,
Kâ māte manī raugās viss:
Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos,
Gan bērzu birzīs Inesis.
Visapkārt zeme zied
Kâ zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Vidzeme
Kâ cielaviņa pretī skrien.
Var visu mūžu alkt un tiekties,
Vēl vienmēr aicinās it viss:
Gan Rāznas tāles neaizsniegtās,
Gan Mākoņkalna atbalsis.
Visapkārt zeme zied
Kâ zilis zieds un tik,
Tik neparasti viegli iet,
Pat nedomājot, cik
Jau dzīvē nostaigāts,
Jo vēl aizvien, aizvien
Ik rītus Latgale
Kâ cielaviņa pretī skrien.