Cielaviņa

Ai, tēvu zeme stūŗu stūŗiem,

Cik tuvs un pazīstams it viss:

Gan Kolkas raga vēji sūrie,

Gan leišu males debesis.

Visapkārt zeme zied

Kâ zilis zieds un tik,

Tik neparasti viegli iet,

Pat nedomājot, cik

Jau dzīvē nostaigāts,

Jo vēl aizvien, aizvien

Ik rītus Kurzeme

Kâ cielaviņa pretī skrien.

Kâ mātei sejā visā raugos,

Kâ māte manī raugās viss:

Gan staltais Gaiziņš rudzu laukos,

Gan bērzu birzīs Inesis.

Visapkārt zeme zied

Kâ zilis zieds un tik,

Tik neparasti viegli iet,

Pat nedomājot, cik

Jau dzīvē nostaigāts,

Jo vēl aizvien, aizvien

Ik rītus Vidzeme

Kâ cielaviņa pretī skrien.

Var visu mūžu alkt un tiekties,

Vēl vienmēr aicinās it viss:

Gan Rāznas tāles neaizsniegtās,

Gan Mākoņkalna atbalsis.

Visapkārt zeme zied

Kâ zilis zieds un tik,

Tik neparasti viegli iet,

Pat nedomājot, cik

Jau dzīvē nostaigāts,

Jo vēl aizvien, aizvien

Ik rītus Latgale

Kâ cielaviņa pretī skrien.