Ardievas lietus, ardievas nakts. Nu es dzīvoju tikai pilnā saulē.
Beigusies ziema, tā bija vakar, šodien pavasaris mostas.
Ardievas tumsa, bezcerība. Mana dzīve ir mainījusi krāsu.
Mīlestība ir šeit, rokās, tā atgriežas dzīvot manā sirdī.
Un tu, dzīve, kad tu smaidi – kâ lai es uz tevi dusmotos?
Tu mani esi ievainojusi, likusi man raudāt,
bet tas ir tik labi tevi atkal redzēt, ka es metos tavos apskāvienos.
Paskaties uz mani, katru reizi, jā, katru reizi es tam ticu.
Es tam ticu kâ pirmajā reizē bez jebkādas nožēlas par manu pagātni.
Un pat ja rīt viss beidzas, šovakar es gribu dziedāt.
.
Paskaties uz mani, katru reizi, jā, katru reizi es tam ticu.
Es metos tavos apskāvienos bez jebkādas nožēlas par manu pagātni.
Un pat ja rīt viss beidzas, šovakar es gribu dziedāt.
Beigusies ziema, tā bija vakar.
Mīlestība ir šeit, rokās.
Mana dzīve atsākas ar tevi.