Meldrs ir trausls
Galva līdz pusei ir ūdenī
Un ozols stāv stalti
Liekas, ka viņš ir visam pāri
Meldrs loka ceļgalus
Un gāžas pie katra sitiena
Jo tas ir viņa liktenis
Vienmēr krist
Krist
Krist, lai celtos
Atkal krist
Krist, lai celtos
"Pat ja ozols ir milzīgs
Tas sagāzīsies vētras laikā
Es, meldrs, sliktā laikā
Dejoju ar vēju"
Ozols ir liels gudrinieks
Kas nebaidās no vētrām
Viņš zina, ka vētra
Negadās bieži
Un viņš skatās no augšas
Uz savu nabaga draugu meldru
Kas cīnās bez apstājas
Lai pieceltos
Vienmēr
Celties, lai kristu
Kâ vienmēr
Celties, lai kristu
"Meldrs virpulī
Tiek vēja kratīts
Es, ozols, sliktā laikā
Nepagriežu kâ vien sānu"
Nav nekādas morāles
Šajā banālajā stāstā
Ko lieto daži cilvēki
Un dažādi viedokļi.
Lai sevi mierinātu mazliet
Mēs mēdzam piezemināt kaimiņu.
Vajag taču celties
Pirms krist
Krist
Krist un mums celties
Atkal krist
Krist un mums celties
Katrs savā vientulībā
Kultīvē savu pārliecību
Kas pēc izdzīvošanas instinkta
Stiprina mūsu dzīvi