Esmu uzkāries uz tavām lūpām
Cerot uz vārdu, cerot uz "jā"
Kas glābtu manu dzīvi
Esmu pielipis pie tālruņa
Bet vai ir vēl kas nejaukāks?
Tālrunī vien klusums skan
Un neviens neatbild
Esmu uzkāries uz tava kakla
Savos skaistākajos sapņos
Bet es nekad nepamostos
Tev blakus, un tas mani plosa
Esmu uzkāries pie tava loga
Koka pakājē varbūt rīt
Mazs ziediņš uzplauks
Kas izstāstīs tev manas skumjas
Vai tā ir laime? (x8)
Esmu uzķēries uz šīs cerības
Ko tu man devi
Esmu gandrīz drošs, tovakar
Biju es, kas uz tevi skatījās
Jūtos pakārts aiz kājām
Viss sarkans un bez elpas
Katru reizi, kad nejauši
Sastopos ar tevi
Jūtos pakārts aiz kaklasaites
Manā "Crog macabé" uzvalkā
Liekas, ka tu atmaigsti
Labi apģērbtu vīriešu priekšā
Esmu saspringts, tieši šodien
Es nāku tev piedāvāt manu dzīvi
Varbūt uzdrošinātos es runāt
Ar ko vairāk nekā tikai ar savām pēdām
Vai tā ir laime? (x8)
Un tad šī rūgta garša
Ir pārklājusi manu muti
Esmu iekārojis viņa/viņas sirdi
Bet tas ir aizdomīgi
Jo kas labāk (ja ne vecās mīlestības)
Zina, ka mīlestība zūd
Tūlīt pēc tās iegūšanas, tik tiešām
Tas nekad nav viegli
Vai tā ir laime? (x8)