Un tā tu biji,
Un tā tu uzklausīji
Brīvdienas daudzas vai viena,
Brīvdienas nav manas laimīgās dienas
Kaut gan, ko vainot pirmo,
Dienas nedzīvo mūs, mēs dzīvojam dienas.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Un tā tu biji,
Un tā tu piemānīji
Vārdi, tie slēpjas
Es it kā runāju īstos, bet pazaudējos
Kaut gan, ko vainot lietas,
Vārdi nerunā mūs, mēs tos liekam pie vietas.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.
Debesīs būs mūsu kino,
Popkorna vietā – lietus,
Kolu mēs dzersim mājās,
Tagad vērosim saulesrietus.
Es meklēju vārdus kalna malā,
Lai teiktu tev mīļā, kad mēs būsim galā
Viss rādīsies īpašs, ne tā kā uz zemes,
Un tomēr tie būsim mēs un vēl mēness.