Laiks uz brīdi ir stājies...
Ūdens tik rāms...
Un upe pret kalnu plūst, pret kalnu plūst...
Bet mums tik skriet uz pilīm un Miami pārtijām
Un priecāties par Keniem un par Bārbijām
Laiks uz brīdi ir stājies, lai uzklausītu,
Apstājies, beidzot apstājies arī Tu
Bet mums tik skriet uz apvienotām nācijām ar rācijām
Un priecāties par figūrām un grācijām, abām Vācijām
Nav laika atvilkt elpu, pasaule steidzas
Bet neviens tā arī nezin kur un kā tā beidzas..
Un mums tik skriet pār dzīvžogiem un barjerām, pretī karjerām
Un priecāties par mežonīgiem rietumiem, viņu cietumiem
Un kad no skrējiena gurst kājas, un spēka vairāk nav
Un kad tik ļoti gribas mājās, mums vienmēr jautāt kāpēc tā
Tu zini ..atbilde ir brīvība,
Un visīstākā ir brīvajā kritienā....lūk tā.