Brīdinājums lyrics

Nepieskaries savām sārtām lūpām

vairs pie manām, mazais, mīļais draugs:

kas kâ vīna kauss der klaidoņiem un žūpām,

tevī aizmirstību neizsauks.

Neliec rokas savas man ap pleciem —

zemes pievilkšanas spēks tos liec.

Sāpes spiež pirms laika palikt veciem,

bet es gribu, lai tu laimīgs tiec.

Atļauj, ka tev nosēstos pie kājām,

paklausies, ko klusi čukstu es:

sirds, kas vienmēr bijusi bez mājām,

salta ir kâ kalnu virsotnes.

Vairies dvēseles, kas dzīvo tik no niekiem —

viņām ārprāts sen vairs nava svešs,

tavai laimei, tavam dzīves priekam

svešinieces tās kâ dedzis mežs.