Zilās acis vienkārši uzsmaida pasaulei
sapņu pilnas un ar valdzinājumu
Pārāk agri viņa ieraudzīja, ka viņas rokas ir saķēdētas un savilktas
bez jebkādas brīvības
Vienmēr viens un tas pats, bailes, nav izejas,
Es nevaru to salauzt
Es vairs nevaru to izturēt
Tas sadedzina mani iekšēji
Esmu zaudējusi visas savas asaras, nevaru paraudāt.
Nav iemesla, nav nozīmes,
tikai naids.
Lai cik ļoti es censtos
tu baidies no briesmoņa iekšpusē,
Tas aug, tas gaida
lai tikai sāpinātu tevi.
Šo sirdi sāpināja gaisma un
Es redzu tavu pasauli, kas mēģina noliegt mūs
Tagad viss ko es mīlu ir nomiris vai ir sadragāds gabalos.
Vienmēr viens un tas pats, bailes, nav izejas,
Es nevaru to salauzt
Es vairs nevaru to izturēt
Tas sadedzina mani iekšēji
Esmu zaudējusi visas savas asaras, nevaru paraudāt.
Nav iemesla, nav nozīmes,
tikai naids.
Lai cik ļoti es censtos
tu baidies no briesmoņa iekšpusē,
Tas aug, tas gaida
lai tikai sāpinātu tevi.
Lai tikai sāpinātu tevi
Lai tikai sāpinātu tevi
Vai tu neredzi viņu acis, kas guļ iekšpusē
Tās ir padevušās, tās vairs nespīd
Pārāk agri tās noslēdzas ar vienu pēdējo saucienu
pirms viņi kļūst balti
Lai tikai sāpinātu tevi
Tas sadedzina mani iekšēji
Esmu zaudējusi visas savas asaras, nevaru paraudāt.
Nav iemesla, nav nozīmes,
tikai naids.
Lai cik ļoti es censtos
tu baidies no briesmoņa iekšpusē,
Tas aug, tas gaida
lai tikai sāpinātu tevi.
Lai tikai sāpinātu tevi