Nežēlīgi auksta nakts, bet es eju metru pēc metra
Meklējot atpestīšanu no mūžīgās ziemas
Izmiruši meži, sasaluši ezeri
Neviens nevar nepamanīt pagātnes drupas
Ledus dievs, uzklausi mani, es saucu tevi, mana āda ir sasalusi
Bet tā manī gaiši deg, atmaksā un atriebībā
Tu nes tumšu laiku, lai haoss sastingst
Tavā ledus svētumā.
Ledus auksts...salā saplaisā utopija!
Ledus auksts...pasaule sastingst letarģijā!
Ledus auksts...vētra un ledus harmonijā!
Ledus auksts...spēlē sniegputenis savu melodiju!
Nežēlīgi auksta nakts, bet es eju jūdzi pēc jūdzes
Ceļā uz mūžīgo nebūtību pieaugošajās izdedžu kaudzēs
Ziemeļblāzma virs manis dod ceļu uz mūžīgajiem mākoņiem
Beigas tagad un šeit ir tas, ko mēs gribējām.
Auksts vējš pātago sejā
Ekstremitātes ir nejūtīgas, es nejūtu viņas
Kas reiz bija tik skaists, sasalis vētrā
Zemes bērni ir pamesti.
Cilvēks uz zemes ir necienīgs
Tagad viņš saņem to, ko ir pelnījis
Viņa miesa sašķīst, asinis sasalst
Beigas ātras un paša noteiktas