Zeltaini stari slīd, aiz tāla kalna saule spīd,
uz zeme lūdz, lai saule neaiziet,
lai saule neaiziet, lai saule nenoriet
aiz kalna tālumā, aiz kalna tālumā.
Balti kâ ievu ziedi melni laukakmeņi zied,
uz zemes klusumā tie bedrēs zied,
un cilvēks rok un rok, un cilvēks neatrod,
jo cilvēks laukakmeņu ziedus nesaprot.
Ja tu mūs nozagsi un vienaldzībā vadāsi,
mēs sadegsim, bet saulē aiziesim,
tavs tukšais lauks vēl tukšāks nekâ agrāk būs,
un tad tu sauksi mūs, un tad tu sauksi mūs.