Protams, nakts ir melna
Protams, augsne ir auksta
Bet mēs salstam kopā,
divi skeleti dreb vienā ritmā
Tu stāvi ārā
Es stāvu ārā
No vilšanās, kauna
lēni izveidojās varas sajūta
Viņi čukst: Tev nav laika, bet ar to domā, ka esi vecmodīga
Rupjība, kas kļūst par ultimatīvo komplimentu
Tu teici tu gribi nozagtas melnas rozes pie savas kapavietas
Fleur de lise (heraldisku liliju) zeltā uz melna blakus tavam vārdam
Tu esi dzīve
Tu esi garās jūdzes pretī Berlīnei
Tu esi dzīve
Tu esi garās jūdzes pretī Berlīnei
Viņi var kļūt par kaut ko lielu
Viņi var izdarīt darbu
Viņu uzdevums šogad
ir dirst visā, ko mēs esam teikuši
Mēs beidzot padodamies
Mēs tagad atsakāmies no troņa
Un trūdēšana
sākas tieši kad mēs esam sasnieguši 37 gadu vecumu
Mīļā, es nekad nemācēju tev kaut ko iemācīt
Labākajā gadījumā es varu pievienot sajūtu
Tu vāji smaržo pēc mitrām baltām rozēm, vecas zemes
Fleur de lise (heraldiska lilija) zeltā uz melna blakus tavam vārdam
Tu esi dzīve
Tu esi garās jūdzes pretī Berlīnei
Tu esi dzīve
Tu esi strīds mašīnā pretī Parīzei
Tu esi dzīve
Tu esi garās jūdzes pretī Berlīnei
Manā dzīvē
Tu biji strīds mašīnā no Parīzes
Tu esi dzīve
Tu esi garās jūdzes pretī Berlīnei