Dievs, svētī Latviju manu,
Ak, svētī jel visus mūs!
Ja lūdzam ar noliektu galvu,
Vai eņģeļi sadzirdēs mūs?
Stāv bende ar cirvi rokās,
Es viņa priekšā ķēdēs slēgts.
"Tas nesāpēs" - viņš mierina mani,
Jo tam rokās ir milzīgs spēks.
Ja kāds būtu teicis, ka tādas
Ir beigas, vienalga, cik vēls,
Es noskūtos, novājētu jau vakar,
Lai izskatītos cēls.
Tā stāvu es, un man ir kauns.
Ja tā, tad labāk aizeju jauns.
Ir cerība, un sirds to jūt,
Tās asinis, kas manī plūst.
Dievs, svētī Latviju manu,
Ak, svētī jel visus mūs!
Ja lūdzam ar noliektu galvu,
Vai eņģeļi sadzirdēs mūs?
Es aizmirstu visu par bailēm,
Vai mīļai to pasacīs kāds?
Ir sirds mana droša, un nāve nebūs
Mans pēdējais vārds.
Tā stāvu es, un man ir kauns.
Kam ienācis prātā, lai aizeju jauns?
Ir cerība, un sirds to jūt,
Tās asinis, kas manī plūst.