Es liecos no smaguma
Ko rada neatlaidīgas sāpes
Kas maļ manu dvēseli bez žēlas
Es lūdzos bez ticības
Lai laiks izdzēstu
Šīs dusmas, kas grauž manu prātu
Kâ sajust naidu
Pret to, ko mīli
Stiprāk par sevi?
Vai ir jāmet ugunīs
Visi meli un zemiskums
Kas sāpina, sāpina, sāpina?
Mans Dievs, izdariet, lai kādreiz es viņai piedotu
Jo tā ir viņa, kas padarījusi mani par vīrieti
Es gribu ticēt, ka tā ir mana vaina
Ka šovakar viņa guļ pie cita
Es liecos zem smaguma
Ko rada manas ledainas bruņas
Kas dedzina manu miesu bez mitas
Viņas balss atbalss
Kâ nežēlīgs kodums
Mani rij no iekšas
Kâ sajust naidu
Pret to, ko mīli
Stiprāk par sevi?
Atrast spēku aizmirst
Pagātni un atmiņas
Kas sāpina, sāpina, sāpina?
Mans Dievs, izdariet, lai kādreiz es viņai piedotu
Jo tā ir viņa, kas padarījusi mani par vīrieti
Es gribu ticēt, ka tā ir mana vaina
Ka šovakar viņa guļ pie cita
Naktī tukšums un neesamība
Gaŗlaicība, trūkums un aizmirstība
Uz maniem kliedzieniem atbild tavs klusums
Tad es raudu un lūdzos
Mans Dievs, izdariet, lai kādreiz es viņai piedotu
Jo tā ir viņa, kas padarījusi mani par vīrieti
Mans Dievs, izdariet, lai kādreiz es viņai piedotu
Jo tā ir viņa, kas padarījusi mani par vīrieti
Es gribu ticēt, ka tā ir mana vaina
Ka šovakar viņa guļ pie cita