Atzīšanās [Russian translation]

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts

Tikai tevi es mīlējis esmu

Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc

Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur kur bulvāŗi kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli

Uz tā stūŗa, kur lūdz naudu ubags sev greizs

Mani samīs drīz ilgas kâ zirgi

Vai tā diena, vai nakts, ielās klīstu viens pats

Rauju lapas no kokiem un ceru

Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats

Bet tās tukšas es notekās beŗu

Tad es veŗos tâpat visos logos, varbūt

Tavas acis tur redzēšu spīdam

Bet man cerību putni tikai smadzenēs dzied

Jūtu mirkļus tik mūžībā zūdam

Kur tu esi, mans draugs? Vai tai blāzmā, kas krīt

Man no vientuļa mākoņa sejā?

Jeb no tevis man tik, kâ šīs ilgas, kas lūst

Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts

Tikai tevi es mīlējis esmu

Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc

Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu