Atbalss lyrics

Būs rudens nakts, vējš ielās izģērbs kļavas,

Tās atdodamās pašas sevi pērs.

Un domājams, ka tieši tādā laikā

Pie manis iegriezīsies Šarls Bodlērs.

Viņš, viegli smīnot, nāks pār gadu kauliem,

Es dzirdu jau kâ tumsā soļi klaudz.

Ir labi, ja starp mirušiem ir dzīvie,

Jo dzīvo vidū miroņu tik daudz.

Lai svētīts brīdis (simtreiz nolādētais),

Kad pēkšņi nodreb ikdienības gaiss,

Kad priekšstatības izgāzdams no eņģēm,

Nāk, sevi pieteikdams, kāds apmātais.

Un nerimsies viņš, taranējot mūŗus,

Kaut cīņu zaudēs, sevi nezaudēs,

Un tā būs uzvara, un tai būs jauna atbalss,

To atceraties, tiesātāju bars!