Gribu kabatas pilnas
Un asinis, un dzelzi, un smiltis dzīslās
Zelts un ķecerība
Dziļi sarkans – greiza simetrija
Un kuģis ar priekšgalu virzienā
Uz atklāto jūru, lai atbrīvotu
Aristokrati
Rietumu viltus
Kur ierodas fantazija
Melancholijas nekustīgais punkts
Absolūti mainīgs
Dzelzsbetons pārklāts ar samtu
Un planēta pieprasa viņu
Kas dzīvo mazliet kâ bandīte
Aristokrate
Fragments bez svara
Tev Venecijas lagūnu
Tev Transilvānijas nakti
Tev īstu glāstu
Laika mašīnā, ko sniedz kāds vakars
Tev Egejas mēness pusi
Tev Eiropas sindromu
Tev nebeidzamu sapni
Puse debesu, kas pieskaŗas tev ar pirkstu
Šodien eju pilnās burās
Starp viltu un patiesību, Kainu un Ābelu
Zemapziņas robeža
Nevainības auksts maigs režģis
Un nostalģijas dvesma
Uzsprāgst gaisā un atskan atbalss
Aristokrate
Pilsētas klusas tenkas
Aristokrate, aristokrate
Tev aizliegto lotosa ziedu
Tev svešinieka lukturi
Tev smaržu orģiju
Mans stāsts, kas nodzist gaismās
Tev nefrīta masku
Tev ielas holografiju
Tev vilnas piku
Bailes no klusas nedēļas nogales
Tev
Tev
Tev
Tev