Vai no tiesas vai pa melam gan, melam gan, jā gan
Sirds ar mani tik aušoties vēlas?
Vēl jau nava īsti zināms man, zināms man, jā gan
Kuŗš no mums reiz spēs vinnēt šai spēlē.
Kas to pateiks, cik tâ ilgi ies, ilgi ies, paties
Taču sen jau man kļuvis par grūtu.
Tālab gribu sirdij padoties, padoties, paties
Lai kaut viens no mums prātīgs reiz kļūtu.
Tas būs ap Jāņiem Mārtiņos
Pēc pusnakts tieši dienas vidū,
Kad basiņām es zābakos
Pēc baltas puķes jūrā bridu.
Ak, ko tu sirsniņ leijerē,
Ak, manu muļķa leijerkastīt!
Cik ilgi kopā būsim mēs,
Tik manam "jā" tu teiksi "nē".
Cik tad ilgi tâ šai dzīvē ies, dzīvē ies, paties
Kādreiz taču ir jābeidz šo spēli.
Nu jau likās - sirds beidz aušoties, aušoties, paties,
Bet jau atkal tā rāda man mēli.
Vai pa melam vai no tiesas gan, tiesas gan, jā gan
Viss uz labu, kâ vienmēr - uz labu?
Galu galā skaidri zināms man, zināms man, jā gan
Nelga tas, kas grib grozīt sirds dabu.
Tas būs ap Jāņiem Mārtiņos
Pēc pusnakts tieši dienas vidū,
Kad basiņām es zābakos
Pēc baltas puķes jūrā bridu.
Ak, ko tu sirsniņ leijerē,
Ak, manu muļķa leijerkastīt!
Cik ilgi kopā būsim mēs,
Tik manam "jā" tu teiksi "nē".