Aija Kukule - Šķiršanās dziesma

Sniedz roku, iela pelēkā,

man šonakt jāaiziet

pirms ēnas akmens stīgās nāk

un reklāmsaules riet.

Sniedz roku, spuldze zeltainā,

mēs netiksimies vairs.

Jau dārzā plaucis jasmīnzars,

un tālu, tālu maijs.

Vējš pretim skrien. Vējš ass un skarbs,

un lietu sejā sit.

Kas bijis reiz, tik akmens zin,

laiks smagi tālāk rit.

Par sejām tām, ko apmirdzēs

reiz spuldzes, ielu takts,

kas nāks un mīlēs, pievilsies,

no gala atkal sāks.

Vējš dziesmu dzied. Vējš priecīgais,

un ceļus aizpūš ciet,

Kur sausās smiltīs ģinden's kalst,

laiks tikai tālāk iet.

Sniedz roku, iela pelēkā,

man šonakt jāpazūd

pirms ēnas akmens stīgās nāk

un izdziest loga rūts.