Aija Kukule - Atgriešanās

Ak, Dievs, vai tiešām tu tas esi,

Kas tur slieksnī nostājies, nostājies?

Tad nāc vien iekšā, drošāk taču,

Ja reiz esi atgriezies, atgriezies.

Bez tevis neslikti man klājās,

Bet, ja nu atkal esi mājās,

Sēdies tad līdzās man

Un pastāsti kâ gāja gan.

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi

Te mēs šķirti, te mēs divi, divi

Nu, klusē atkal ūdens šobrīd

Tev jau mutē sasmēlies, sasmēlies.

Tu taču vienmēr esi ļoti labi

Pratis izlikties, izlikties.

Tu domā asaras es lēju

Un tevi aizmirst nevarēju?

Mīļais mans, vajag brīd',

Ak, drusku pagaidīt.

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi

Te mēs šķirti, te mēs divi, divi

Tie esot meli. Tiešām?

Jo es arī protot izlikties, izlikties?

Tad saki man - par ko lai es skumstu,

Ja tu esi atgriezies, atgriezies?

Nu sēdi, kam tu kājās celies?

Vai tiešām šajā brīdī vēlies

Atkal jau projām skriet?

Mans mīļais, mans mīļais, pagaidi mazliet.

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi

Te mēs šķirti, te mēs divi, velns lai parauj!

Mans mīļais, pagaidi mazliet. Pagaidi!

Tu apvainojies? Es taču tâpat vien.

Galvu augšā! Gan jau viss būs labi.

Dzirdi? Nu pasmaidi. Pasmaidi!

Redzi - nu tu atkal smaidi.

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi

Te mēs šķirti, te mēs divi, divi

Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi

Te mēs šķirti, te mēs divi, velns lai parauj tādu dzīvi!