Ai, Saulīte, Mēnestiņi

Ai, Saulīte, Mēnestiņ(i),

Kâ jus skaisti mijaties!

Kur dieniņu Saule teka,

Nakti teka Mēnestiņ(i)s

Kas to teica, tas meloja,

Ka saulīte nakti gul

Vai saulīte tur uzleca,

Kur vakaru norietēja?

Saule rāja Mēnestiņu,

kam tas gaiši nespīdēja?

Mēnestiņ(i)s atbildēja:

Tev dieniņa, man naksniņa.

Dieviņ, tavu gaišumiņu:

Gaišs bij dienu, gaišs bij nakti.

Dienu spoža Saule spīda,

Naktī gaiši Mēnestiņ(i)s.