Jam! Bam!
Mans kaķis Splasis guļ uz manas gultas
Norijis savu mēli
Izdzeŗot visu manu viskiju
Bet es, neizgulējies, iztukšots, apcelts
Esmu laikam gulējis notekcaurulē
Kur bija zibspuldze
Četrās krāsās
Vau! Kādu rītu
Kāds saldumiņš atnāca pie manis
Celofāna lelle, ķīniešu mati
Plāksteris, koka ģīmis
Izdzēra manu alu no lielās
Gumijas glāzes
Kâ indiānis savā iglā
Tas mani jūsmina
Vau! Meiča
Kāda pēda. Kāda vibrācija
Drāžoties uz kājslauķa!
Slīpēta, grauta, tukšota, piepildīta
“Tu esi dīvāna karalis!”
Lai viņa man teiktu gaŗāmejot
Ka esmu dīvāna karalis
Tas mani jūsmina
Vau! Nepārņem, netricini
Neaizskar manu planētu
Tas nav šodien
Ka debesis man nokritīs uz galvas
Un ka man pietrūks alkohola
Tas mani jūsmina
Vau! Mana meiča aizlaidās, aizmuka
Beidzot, pietiek visu lauzt
Izlietni, bāru, mani atstājot vienu
Kâ lielu stulbeni
Ar kāju šķīvī
Tas mani jūsmina...