Varbūt manis nemaz nav bijis - jel klusē!
Un sirds bez manis vien pati no sevis pulsē.
Un stīgas trūkst pašas no sevis
Kā atstarots gaismas stars,
Bet varbūt tā nav...
Bet varbūt tā nav...
Varbūt manis nemaz nav bijis - jel saki!
Vien asins, kā upe starp akmeņiem, skalojas pati.
Un stīgas trūkst pašas no sevis
Kā atstarots gaismas stars,
Bet varbūt tā nav...
Bet varbūt tā nav...
Un ledus skars tevi un tveice - jel sastindz vai mosties,
Kad pāršķirsti dienas ar vieglu un mierīgu roku,
Jo stīgas trūkst pašas no sevis
Kā atstarots gaismas stars,
Bet varbūt tā nav...
Bet ja nu tā nav...