A Margalida [Latvian translation]

1

Esi aizbraukusi, nezinu kur.

Ne virsotnes, ne putni

nezina tavu ceļu.

Esi aizlidojusi, neko nesakot,

mums atstājot tikai

tavu smieklu atbalsi.

Nezinu, kur esi, Margalida,

bet šo dziesmu, ja tā nonāks līdz tevim,

pieņem kâ skūpstu.

Izkliedz

sava mīļotā vārdu,

jūtot melnu lenti sirdī.

Un varbūt nezini,

ka viņa gars bieži

pieaug mūsu dzīslās,

kad mēs lasām viņa vārdus,

uzrakstītos uz mūŗiem,

kas izraud vēsturi.

Nezinu, kur esi, Margalida,

bet šo dziesmu, ja tā nonāks līdz tevim,

pieņem kâ skūpstu.

Izkliedz

sava mīļotā vārdu,

jūtot melnu lenti sirdī.

Un lai ar šo dziesmu

atdzimst viņa sauciens

laukos, jūrās un mežos,

un lai viņa vārds,

kâ uzticama ēna,

vienmēr ir mums blakus.

Nezinu, kur esi, Margalida,

bet šo dziesmu, ja tā nonāks līdz tevim,

pieņem kâ skūpstu.

Izkliedz

sava mīļotā vārdu,

jūtot melnu lenti sirdī.

1. Dziesma ir veltīta Margalidai Boverai Vadelei, kataloņu brīvības cīnītāja Salvadora Pudža Antika draudzenei. Salvadoru Pudžu Antiku frankistu režīms ir nogalinājis 1974.gadā.