Arī es došos uz mēnesi
Rīt noteikti audīšu
Pavedienu no zemes uz tā miglu
Un pie [mēneša] slīdēšu
Lai uzdāvinātu ziedus tā kāpām
No tuvuma teiktu viņam, ka viņu mīlu
Kādu dienu došos uz mēnesi
To varu labi iztēloties
Un kad saule mani noraida
Lai tā nosarkst, ka mani pametusi
Es jūtu oreola auru
Kas mani pārņem un nolaupa
Tas ir droši, ka kādreiz došos augšā
Smelt noslēpumus ar kausu
Arī lai sniegtu viņam dāvanu
Uz ziloņa un mušas muguras
Noteikti došos kādreiz augšā
Esmu jau sagatavojusi kāpnes
Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt
Pa Piena ceļa vidu
Arī es došos uz mēnesi
Lai apmainītos ar noslēpumiem
Viņējie ietīti viņa tillā
Manējie – Noasa iluminātorā
Reiz došos viņu apciemot, noteikti
Un es pat nepārģērbšos
Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā
Smelt noslēpumus ar kausu
Arī lai sniegtu viņam dāvanu
Uz ziloņa un mušas muguras
Noteikti došos kādreiz augšā
Es jau paredzēju kāpnes
Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt
Pa Piena ceļa vidu
Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā
Smelt noslēpumus ar kausu
Arī lai sniegtu viņam dāvanu
Uz ziloņa un mušas muguras
Noteikti došos kādreiz augšā
Es jau paredzēju kāpnes
Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt
Pa Piena ceļa vidu
Tas ir droši, ka vienreiz došos augšā
Smelt noslēpumus ar kausu
Arī lai sniegtu viņam dāvanu
Uz ziloņa un mušas muguras
Noteikti došos kādreiz augšā
Es jau paredzēju kāpnes
Ar spārniem, lai būtu vieglāk kāpt
Pa Piena ceļa vidu
Arī es došos uz mēnesi
Tas ir droši, ka vienreiz kāpšu augšā
Pēc skūpstiem, ko sēj mūsu mutes
Un pēc cilvēces sapņiem
Došos, lai to mierinātu
No tuvuma teiktu viņam, ka viņu mīlu