Uz klusiem spārniem pārvietojas tukšums caur manu zemi
Caur ilgošanās sapņiem, kurus es nekad neatradu
Sapņi par cilvēku, kuru es reiz pazinu,
Tas bija kāds, kuru sauca manā vārdā.
Tu viņu nogalināji, nosmacēji viņu ar savu rīcību,
Aizvainoji viņu, izmantoji un viņa jūtas nodevi.
Viņš mīlēja tik stipri, cik vien cilvēks var mīlēt!
5 gadu garumā es tevi mīlēju!
5 gadu garumā - neskatoties uz visu!
5 gadu garumā pakļauts manai mīlestībai!
Ej pie velna!
Lāsts, kuram nav vārda, gulstas uz viņa,
Uz viņa slimās sirds, kas likās tik droša.
Lāsts, kas gadiem ilgi maigi pieauga viņa krūtīs
Cieši noenkurojās šīs grāmatas pēdējā lappusē.
Tu viņu nogalināji, nosmacēji viņu ar savu rīcību,
Aizvainoji viņu, izmantoji un viņa jūtas nodevi.
Viņš mīlēja tik stipri, cik vien cilvēks var mīlēt!
5 gadu garumā es tevi mīlēju!
5 gadu garumā - neskatoties uz visu!
5 gadu garumā pakļauts manai mīlestībai!
Ej pie velna!
Vārds, kuru mirušais nes, tas līdzinās manam vārdam
Dvēsele viņa krūtīs, tā nepazīst žēlsirdību
Tagad es paskatos lejup uz viņu un redzu, viņš līdzinās man
Caur viņa nāvi es dzīvošu, es, bet mēs vairs nē...
5 gadu garumā es tevi mīlēju!
5 gadu garumā - neskatoties uz visu!
5 gadu garumā pakļauts manai mīlestībai!
Ej pie velna!