Es nevēlos nekā
Es vēlos tik, lai dažreiz mani lielās dzīves vētras pasargā
Un vairāk it nekā
Bet dažreiz vēlos es
Lai saules staru pielietas ir visas ābeles tev tuvumā
Kad klausos klusumā
Ja mīla nāk, tad neizbēgt
Lai kâ tu ej, lai kâ tu skrej
Lai kâ no viņas aizbēgt vēlētos
Kur mīla nāk, tur mīla sāk
Sāk tavu sirdi sāpināt
Un dvēselē mirdz mīlas asaras
Es vēlos projām iet
Es vēlos visu pamest un no tevis tālāk projām viena iet
Jo negribas nekā
Bet dažreiz atkal nē
Tad tevi gaidu es, lai sajūtu ka dzīves bālā plūdumā
Kāds mani tālāk nes
Ja mīla nāk, tad neizbēgt
Lai kâ tu ej, lai kâ tu skrej
Lai kâ no viņas aizbēgt vēlētos
Kur mīla nāk, tur mīla sāk
Sāk tavu sirdi sāpināt
Un dvēselē mirdz mīlas asaras
Viss, ko no sevis dodu
Dubultā man tiek atdots
Viss, ko no tevis prasu
Arī no manis tiek prasīts
Kur gan mieru lai rodu
Trauksmainā nemiera ēnā
Tevim sevi es dodu
Tâ lēnām, tâ lēnām
Viss, ko no tevis gaidu
Atļauj man sagaidīt
Viss, ko no tevis lūdzu
Mazlietiņ pagaidīt
Kâ lai mīlu es slēpju
No nemīlas saltajām salnām
Kad sevī tevi es vērpju
Tâ lēnām, tâ lēnām, tâ lēnām
Vairs nesaprotu es
Uz kuŗu debess pusi abus mūsu mīla projām strauji nes
Bet nekur neaiznes
Tas paliks tik starp mums
Tepat starp mums ar tevi tâ kâ lielais neizprastais jautājums
Un milzīgs pārpratums
Ja mīla nāk, tad neizbēgt
Lai kâ tu ej, lai kâ tu skrej
Lai kâ no viņas aizbēgt vēlētos
Kur mīla nāk, tur mīla sāk
Sāk tavu sirdi sāpināt
Un dvēselē mirdz mīlas asaras