Normunds Rutulis - To nezinās neviens

Kâ jūra no rīta tikko modusies,

Kâ zvaigzne no bezgalīgām debesīm,

Tu esi šai sudrabotā rītausmā,

Mana vienīgā... Nesaprotamā.

Un nezinās to it neviens,

Kāpēc gan laiks ir apstājies.

To nezinās nekad, nekad neviens.

Un neredzēs to it neviens,

Un nedzirdēs to it neviens.

Vien tikai tu. Vien tikai tu un es.

Kâ putns, kas vienmēr mājās pārlido,

Kâ sapnis, ko tikai vienreiz nosapņo,

Tu esi šai bezgalīgā rītausmā,

Mana vienīgā... Nesaprotamā.

Un nezinās to it neviens,

Kāpēc gan laiks ir apstājies.

To nezinās nekad, nekad neviens.

Un neredzēs to it neviens,

Un nedzirdēs to it neviens.

Vien tikai tu. Vien tikai tu un es.