Miglā asaro logs

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts:

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,

Ka tās kvēlo tik sarkanu dvesmu?

Tur kur bulvāŗi kūp, tevi satiku reiz

Un vairs nezinu miera ne mirkli.

Uz tā stūŗa, kur lūdz naudu ubags sev greizs,

Mani samīs drīz ilgas kâ zirgi.

Vai tā diena, vai nakts ielās klīstu viens pats,

Rauju lapas no kokiem un ceru,

Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,

Bet – tās tukšās es notekās beŗu.

Tad es veŗos tâpat visos logos, varbūt

Tavas acis tur redzēšu spīdam,

Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,

Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs? Vai tai blāzmā, kas kūst

Man no vientuļā mākoņa sejā?

Jeb no tevis man tik, kâ šīs ilgas, kas lūzt

Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts:

Tikai tevi es mīlējis esmu.

Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,

Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu.