Dziesmiņa par prieku

Un ja nu kādreiz nozākāts

Un triekts un lamāts tieku

Es apsēžos un uzrakstu

Vienu dziesmiņu ar prieku

Par prieku sev es uzrakstu

Par savu paša prieku

Un no šīs manas dziesmiņas

Pats priecīgāks es tieku

Par prieku sev, par prieku tev

Un ļautiņiem par prieku

Ja grib lai citi arī dzied

Jo kur lai es to lieku?

Ko kur lai es to lieku?

Jo nevajaga nemaz daudz

Kādreiz pavisam nieku

Lai uzrakstītu sev par prieku

Dziesmiņu ar prieku

Un ja nu arī tu kaut kâ

To neatzīsti lieku

Tu arī vari uzdziedāt

Šo dziesmiņu ar prieku

Par prieku sev, par prieku tev

Un ļautiņiem par prieku

Ja grib lai citi arī dzied

Jo kur lai es to lieku?

Kur lai es to lieku?