Rāmi, rāmi Dieviņš gāja

Rāmi, rāmi Dieviņš gāja [rotā, rotā]

pār tiem lauku tīrumiem [rotā]

lai vējiņ(i)s nevicina

Dievam zīda mētelīti

Lēni, lēni Dieviņš brauca

no kalniņa lejiņā.

Dieviņam lēni zirgi,

pats ir lab(i)s braucējiņ(i)s:

netraucēja rudzu ziedu,

ne arāja kumeliņu

Sen dzirdēju, nu ieraugu:

Dievam sirmi kumeliņi

Dievam sirmi kumeliņi,

sudrabiņa lāsītēm(i)

Tu, Māriņa, viegla sieva,

dod man savu vieglumiņu

Tu, Dieviņ(i), bagāts vīrs

dod man savu bagātību