Daumants Kalniņš - Mīl katrs baltu maizes riku

Mīl katrs baltu maizes riku,

es mīlu lauku rudens pliku,

kad tas stāv kluss un atbrīvots,

kad beidzies apkūlību gods,

nekas nav palicis vairs topus,

viss savācies un beidzies kopus.

mēs varam, brāļi, pasēdēt

un norunāt, ka vairāk pret,

viens otru sliktu nedarīsim,

jo mūžs ir kâ rudzi īsi,

un galā viena vārpa vien,

pat, ja nav vēja katru dien',

es otrai vārpai paklanos,

es negaidu, ka man ko dos,

es stāvu stiebra, zaļā kātā,

man tikai ziedēšana prātā,

un graudi, ko es tikko jaužu,

tie manī ir jau mūsu ļaužu.