Tagad man sen vairs nav pavasaŗa,
bet tādēļ jau nesastingst rensteles.
Blandos kâ lapa, rauta no zara,
ielās un dzirdu to čaloņu es.
Lūk, te reiz japāņu ķirsis aiz sētas
plaucis bij ziedos, ko noplūcām mēs.
Teici tu: ziedi sadziedēs rētas,
kuŗas sirdij pavasar's nes.
Un tur ir logs. Kādreiz viņā es vēros
kaisli, kâ svētbildē nenormāls mūks.
Velti pie tā tagad vakaros sērot,
Jūtu, tik plecus spiež atmiņu jūgs.
Lūk, te reiz japāņu ķirsis aiz sētas
plaucis bij ziedos, ko noplūcām mēs.
Teici tu: ziedi sadziedēs rētas,
kuŗas sirdij pavasar's nes.
Savādi, nebūs vairs pavasaŗa...
bet tādēļ jau nesastingst rensteles.
Jā, rensteles čalo. Melns strazds svilpo zarā,
Jūtu, tik plecus spiež atmiņu jūgs.
Lūk, te reiz japāņu ķirsis aiz sētas
plaucis bij ziedos, ko noplūcām mēs.
Teici tu: ziedi sadziedēs rētas,
kuŗas sirdij pavasar's nes.