Aija Kukule - Jāņtārpiņš

Valga migla skalo stiebrus,

kaut kur grieze, grieze griež.

Tâ kâ krāšņie saules rieti

dzīve, dzīve jāizcieš.

Tâ kâ nakts pār meža upi

zilu, zilu tumsu auž —

naids un mīla mūža drupās

cieši, cieši jāiekļauj.

Mēness slēpjas mākoņvālos.

akls debess logs,

un bez gaismas asā zālē

sapņi smok.

Vēsma auklē alkšņu zarus,

mežs tik baigs, baigs un dziļš,

dziļā tumsa gaišu staro

gaišu mīlu jāņtārpiņš.

Pāri zemes sīkām bēdām

mīla, mīla mirdz un skan.

kaut kâ zvaigznēm mākoņgrēdās

sirdij, sirdij jāiztvan.

Valga migla skalo stiebrus,

kaut kur grieze griež.

Tâ kâ krāšņie saules rieti,

dzīve jāizcieš.