Skrej, skrej, padebess,
Varbūt tevi panākt spēšu es.
Ak, šīs ilgas, nebeidzamās ilgas,
Kuŗas mani visur rod.
Mūžam neesošās sastapšanās,
Šai pasaulē dzīvojot.
Laikam bērna roka mani vada,
Neuzplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.
Cik savādi gan viss man nākas,
Kur likās, ka beidzies viss,
Tur viss aizvien vēl tikai sākas,
Aizvien, aizvien.
Smilts, kas sen caur pirkstiem izbirusi,
Vēl man plaukstā smagi gulst.
Un caur akmens sienu negājušai,
Viņpus tās man jāapmulst.
Laikam bērna roka mani vada,
Neuzplaukstot plaucis zieds.
Dziedu es un tiecos visur atrast
To, kas pasaulē šai dzied.
Cik savādi gan viss man nākas,
Kur likās, ka beidzies viss,
Tur viss aizvien vēl tikai sākas,
Aizvien, aizvien.