Aija Kukule - Egļu zvanos

Un nespēdams ar dzērvēm aiziet,

Palieku es tumšu egļu zvanos,

Tur egļu zvanos, uz atgriešanos.

Un nespēdams par jaunu piedzimt,

Noticu es kādai pārtapšanai

Šai dzīvei manai kâ pārtapšanai.

Un dzīvai, dzīvai balsij ir saknes pasaulē,

Un dzīvai, dzīvai balsij ir mūžam jāpārtop.

To dzīvo, to silto, to tikai savu,

Kas aiziet, kas pārtop to nelaid vaļā.

Tu iesi, tu nāksi, bet mūžam savādāks.